Kādas ir mūzikas labvēlīgās īpašības veselībai?

Mūzikai var būt svarīga nozīme mūsu tuvinieku aprūpē, ne tikai kā atpūtas līdzeklim, bet arī kā terapeitiskam stresa vadības līdzeklim. Šodien es runāšu par to, kāda veida (vai žanra) mūzika var izraisīt relaksējošu reakciju.

Vai Musci var mūs atslābināt?

Deju mūzikas pavadīšana rosina mūs palielināt fizisko aktivitāti, jo organismā rodas tādas vielas kā endorfīni, ko mēdz dēvēt par laimes hormoniem. Aerobikas vingrinājumi ļauj mums justies enerģiskākiem un modrākiem. Taču lielākajai daļai cilvēku ātra tempa mūzika mūs neatbrīvo.

Mūzika ļauj mums atslābināties, pateicoties fiziskam procesam, kurā dažādu avotu vibrācijas tiek saskaņotas kopējā ritmā. Mūsu sirdsdarbība ar mūzikas palīdzību var sasniegt normālas vērtības (60 līdz 80 sitieni minūtē) un relaksācijas reakciju, kas pazemina asinsspiedienu. Mums ir iespēja izmantot skaņas vibrācijas, lai sasniegtu:

• Lēnāks pulss vai sirdsdarbība
• Zemāks asinsspiediens
• Uzlabota koncentrācija
• Samazināts muskuļu sasprindzinājums
• Labāka stresa, depresijas un trauksmes pārvaldība.
• Labāka sāpju pārvaldība

No kuriem ritmiem izvairīties un kurus izvēlēties?

Ne visi ritmi ir piemēroti relaksācijai tempa, t.i., ātruma, kādā tiek atskaņots skaņdarbs, dēļ. Tā kā temps nosaka katras nots ilgumu, relaksācijai ideāli piemērots mūzikas temps ir 60-80 sitienu minūtē (60-80 BPM), kas atbilst jūsu normālajam sirdsdarbības ritmam. Paturiet to prātā, kad vēlaties atslābināties, un izvairieties no šāda žanra mūzikas:

• Reps: 90-110 BPM
• Hip Hop: 80-100 BPM
• Regeja: 90-120 BPM
• Kumbija: 90-110 BPM
• Reggaetons: 100-120 BPM
• Pop/rock/ Dance: 120-140 BPM
• Metālmūzikas roks/panks 140-190 BPM

Kādu mūziku izvēlēties? Manuprāt, Volfanga Amadeja Mocarta mūzika ir laba izvēle, jo tā jau vairāk nekā 40 gadus ir atzīta par mūziku, kas spēj līdzsvarot mūsu enerģiju un radīt izcilu harmoniju ar ķermeni un prātu - tā dēvēto "Mocarta efektu". Šeit ir kompozīcijas paraugs, kas palīdzēs jums atslābināties.

To var uzskatīt arī par britu ambientās mūzikas trio Marconi Union kompozīciju. Weightless ilgst 8 minūtes, un daudzi to uzskata par visrelaksējošāko dziesmu pasaulē. Dziesma tiek izpildīta uz ģitāras, klavierēm un manipulētām skaņām nemainīgā 60 BPM tempā; tajā nav atkārtotu melodiju, kas ļauj klausītājam neparedzēt skaņas, ļaujot prātam atpūsties.

Mocartu, Markoni savienību vai kādu no mūsu latīņu mūzikas? Klasiskā mūzika kopumā, lēna instrumentālā mūzika, instrumentālā arfa un tādi žanri kā lēnais valsis (ne Vīnes), balāde, pasaje, bolero un pasillo u. c., var būt jūsu izvēlētā relaksācijas mūzika. Izvēlieties mūziku, kas jūs nomierina - pat ja nezināt precīzu skaņdarba tempu, - un esiet gatavs izmantot mūziku kā līdzekli stresa pārvarēšanai:

• Izvēlieties instrumentālo mūziku (bez vārdiem) ar lēnu tempu un zemiem toņiem.
• Izveidojiet vidi, kurā klausīties mūziku
• Centieties izvairīties no pārtraukumiem
• Ja nepieciešams, izmantojiet austiņas
• Mēģiniet klausīties mūziku vismaz 15 minūtes bez pārtraukumiem.
• Mēģiniet klausīties no 20 līdz 45 minūtēm.
• Klausoties mūziku, atstājiet prātu tukšu, vienkārši klausieties.

Mūzikas ieguvumi veselībai

Vai jūs zināt, kādu labumu mūzika sniedz veselībai? Nav noliedzams, ka mēs visi mīlam mūziku. Nav kultūras, kas nebūtu radījusi savus stilus, un mūsdienās tā ir milzīgs bizness.

Mūzika ir klātesoša visās mūsu dzīves jomās, tā var mainīt mūsu garastāvokli, izstāstīt mums kādu stāstu vai palīdzēt mums turpināt iesākto, kad esam nomākti.

Bet kā tas palīdz mūsu veselībai?

1. Vizuālo un verbālo prasmju uzlabošana

Mūzika var stimulēt bērnu smadzenes un palīdzēt uzlabot viņu komunikācijas prasmes, īpaši vizuālās un verbālās prasmes. Ir konstatēts, ka bērni, kuri piedalās interaktīvās mūzikas nodarbībās:

• iegūt lielāku pārliecību.
• viņu saziņa ir daudz efektīvāka.
• smaidīt vairāk
• viņu smadzenes sniedz sarežģītākas atbildes nekā vidēji viņu vecuma bērnam.

4-6 gadus veciem bērniem mūzikas apmācība, kas ietver ritma, balss un mūzikas pamatjēdzienu izpratni, palīdz arī apgūt jaunus vārdus un saprast tos. Ir pierādīts, ka vecākiem bērniem (8-11 gadi), kuri apmeklē mūzikas nodarbības, ir augstāks IQ nekā citiem bērniem.

2. Samazina smadzeņu nodilumu.

Neatkarīgi no tā, vai jums ir mūzikas apmācība vai vienkārši klausāties mūziku, tas palīdzēs saglabāt veselīgas smadzenes pieaugušo un vecumdienās.

Mūzikas klausīšanās ir prāta vingrinājums, kas palīdz uzturēt prātu labā formā. Pat cilvēki, kuriem jau ir zināmi smadzeņu bojājumi, ar skaņu vai ļoti ritmiskas mūzikas palīdzību var daļēji vai pilnībā atgūt dažas iemācītas atmiņas un neiroloģiskos procesus. Tā patiešām palielina smadzeņu jaudu.

3. Jūs esat laimīgāks

Kā jau minējām iepriekš, mūzikai piemīt spēja viegli mainīt mūsu garastāvokli. Tā var likt justies laimīgam, skumjam, satrauktam, mierīgam utt.

Kad klausāmies jautru mūziku, mūsu smadzenēs sāk izdalīties dopamīns. Šis neirohormons ir atbildīgs par to, ka mēs izjūtam tādas emocijas kā laime, uztraukums, jautrība utt.

Tāpēc mūzikas klausīšanās var padarīt mūs tikpat laimīgus kā šokolādes gabaliņa ēšana, sekss, noteiktu narkotiku lietošana vai iemīlēšanās. Ir arī pierādīts, ka, klausoties mūziku lielā ātrumā, mēs kļūstam laimīgi. Savukārt lēnāka mūzika var izraisīt nostalģiju vai skumjas.

4. Tas palīdz jūsu sirdij

Un kādi bija rezultāti? Ir pierādīts, ka mūzika var atvieglot pacientu atveseļošanos, kuri cieš no sirds problēmām.

Neatkarīgi no tā, kāda veida mūzika jums patīk, tās klausīšanās izraisa endorfīnu veidošanos smadzenēs, kas uzlabo asinsvadu veselību. Ir arī pierādīts, ka pacientiem, kuriem ir veikta sirds operācija, mūzika var mazināt trauksmi un sāpju līmeni.

Pacientiem, kuri klausās mūziku vismaz 30 minūtes dienā, ir stabils asinsspiediens, normāls sirdsdarbības ritms un mazāk stresa nekā tiem, kuri mūziku neklausās.

5. Uzlabo miega kvalitāti

Stress un trauksme ir lielākie kvalitatīva un mierīga miega ienaidnieki. Taču mēs varam klausīties mūziku, lai mainītu šo situāciju. To apstiprina tādi pētījumi kā 2009. gadā žurnālā Annals of Physical and Rehabilitation Medicine publicētais pētījums.

Ieteicams, piemēram, aptuveni 30 minūtes pirms gulētiešanas klausīties mierīgu un jautru mūziku, taču, ja to varēsiet īstenot visas dienas garumā, būs vēl labāk.

6. Labvēlīgi ietekmē imūnsistēmu un mazina sāpes

Zinātnieki ir atklājuši, ka mūzika spēj samazināt stresa hormona kortizola līmeni, kas vājina mūsu imūnsistēmu.

Jāatceras, ka šī novājināšanās padara mūs vairāk pakļautus sirds problēmām, mācīšanās traucējumiem, zemam kaulu blīvumam un paaugstinātam asinsspiedienam.

Pētījumi liecina, ka 50 minūšu enerģiskas mūzikas klausīšanās palielina antivielu veidošanos organismā.

Ja maz klausāties mūziku, iespējams, ir īstais laiks to sākt. Izmēģiniet klausīties jaunu žanru mūziku un vērojiet, kā reaģē jūsu ķermenis. Izmantojiet mūzikas labvēlīgo ietekmi uz veselību!