Kāda ir mūzikas ietekme uz smadzenēm?

Ja vēlaties kaut ko labu darīt smadzenēm, ieslēdziet mūzikas atskaņotāju un dziediet līdzi kādai melodijai. Vēl labāk dziediet un dejojiet vienlaikus.

Tas izklausās pēc vienkārša vingrinājuma, taču patiesībā tas ir diezgan liels treniņš smadzenēm. Tas ir tāpēc, ka mūzika stimulē daudzas smadzeņu zonas, piemēram, tās, kas atbildīgas par atmiņu, kustībām un garastāvokli. Mūzika stimulē pat vairāku smadzeņu zonu darbību vienlaicīgi.

"Nekas tā neaktivizē smadzenes kā mūzika"

Visa šī smadzeņu aktivizēšana rada svarīgus ieguvumus veselībai. Pētnieki ir atklājuši, ka mūzika var uzlabot miegu un atmiņu, kā arī mazināt stresu un stimulēt domāšanas prasmes, kas palīdz saglabāt smadzeņu veselību gadu gaitā.

Mūzika palīdz uzturēt smadzeņu veselību

Kad mūzika sasniedz ausis, skaņas viļņi tiek pārvērsti nervu impulsos, kas nonāk dažādās smadzeņu zonās, tostarp tajās, kurās izdalās dopamīns - neiromediators, kas regulē baudas gūšanu.

Citiem vārdiem sakot, klausoties mūziku, jūs jūtaties labāk, bet, runājot par garastāvokli uzlabojošiem ieguvumiem, neviens mūzikas veids nav labāks par citu. Viss ir atkarīgs no personīgajām vēlmēm.

"Mūzika atvieglo visu, ko mēs zinām par smadzeņu darbības uzlabošanu. Tā padara zāles garšīgākas."

Ir pierādīts, ka lielāka daļa cilvēku, kuri klausās mūziku, savas dzīves kvalitātes un laimes aspektus vērtē kā teicamus vai ļoti labus. Viņi arī ziņo par zemāku vidējo trauksmes un depresijas līmeni.

Turklāt mūzika veicina sociālo mijiedarbību, kas ir vēl viens ieguvums smadzenēm. Kad pieaugušie dzied vai muzicē kopā, viņi jūtas mazāk vientuļi un viņu dzīves kvalitāte ir labāka salīdzinājumā ar pieaugušajiem, kuri nerada mūziku kopā ar citiem. Turklāt saskaņā ar iepriekš veiktajiem pētījumiem gan sociālā saikne, gan labāka garīgā pašsajūta ir saistīta ar mazāku kognitīvo spēju pasliktināšanās risku un labāku smadzeņu veselību.

8 mūzikas klausīšanās labvēlīgi ietekmē veselību

Kurš gan nav dzirdējis, ka mūzika ir dvēseles zāles? Ir pierādīts, ka mūzika var sniegt būtisku labumu mūsu garīgajam stāvoklim, un mūsdienās šo teoriju apstiprina arī zinātniski pētījumi. Tāpēc, ja esat viens no tiem, kas nevar dzīvot bez sava iecienītā atskaņošanas saraksta, izlasiet šo piezīmi, kas noteikti mudinās jūs turpināt klausīties savu mīļāko dziesmu.

Mūzika slimnīcās kļūst aizvien populārāks papildinājums, jo tā palīdz mazināt sāpes un veicina endorfīnu veidošanos.

Mūzika uzjundī mūsu emocijas ar dažādām atmiņām. Mūzikas klausīšanās ir viena no nedaudzajām aktivitātēm, kurā tiek iesaistītas visas smadzenes. Tā ir raksturīga visām kultūrām, un tās klausīšanās var sniegt pārsteidzošu labumu. Tālāk atklājiet mūzikas klausīšanās labvēlīgo ietekmi uz veselību.

Efektīvs sāpju gadījumā

Dažas no mūzikas klausīšanās priekšrocībām ir tādas, ka, kā liecina pētījumi, tā var mazināt hroniskas sāpes dažādu sāpju gadījumos, piemēram, osteoartrīta un reimatoīdā artrīta gadījumā, līdz pat 21% un depresiju līdz pat 25%.

Mūzikas terapija arvien biežāk tiek izmantota slimnīcās, lai mazinātu nepieciešamību pēc medikamentiem dzemdību laikā, mazinātu pēcoperācijas sāpes un papildinātu anestēzijas lietošanu operācijas laikā. Tas ir tāpēc, ka mūzika novērš uzmanību, sniedz kontroles sajūtu un liek organismam izdalīt endorfīnus, lai neitralizētu sāpes. Turklāt lēna mūzika palīdz palēnināt elpošanu un sirdsdarbību, novēršot stresa sajūtu.

Pazemina asinsspiedienu

Klausoties relaksējošu mūziku no rīta un vakarā, cilvēki ar augstu asinsspiedienu var trenēt sevi pazemināt asinsspiedienu un saglabāt to zemu. Saskaņā ar Amerikas Hipertensijas biedrības Ņūorleānā veiktajiem pētījumiem jau 30 minūšu klasiskās, ķeltu vai regas mūzikas klausīšanās katru dienu var ievērojami samazināt augstu asinsspiedienu.

Paātrina atveseļošanos pēc insulta

Ikdienas devas no jūsu iecienītākajām popmūzikas, klasiskās mūzikas vai džeza melodijām var paātrināt atveseļošanos pēc novājinošām asinsizplūdēm vai paralīzes. Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem, ja insulta pacienti katru dienu pāris stundas klausās mūziku, ievērojami uzlabojas verbālā atmiņa un uzmanības noturība.

Hroniskas galvassāpes un migrēna

Vēl viens mūzikas klausīšanās ieguvums ir tas, ka tā var palīdzēt migrēnas slimniekiem! Tā palīdz arī cīnīties ar hroniskām galvassāpēm un samazina galvassāpju intensitāti, biežumu un ilgumu.

Paaugstina imunitāti

Zinātnieki skaidro, ka mūzika var radīt dziļu, pozitīvu emocionālu pārdzīvojumu, kas veicina imūnsistēmu stiprinošu hormonu sekrēciju. Tas veicina slimības izraisošo faktoru samazināšanos. Mūzikas klausīšanās vai dziedāšana var arī pazemināt stresa hormona kortizola līmeni. Augstāks kortizola līmenis var izraisīt imūnās atbildes reakcijas samazināšanos.

Palielina atmiņas, mācīšanās un iq veiktspēju

Pētījumi ir apstiprinājuši, ka mūzikas klausīšanās vai instrumenta spēlēšana patiešām var palīdzēt labāk mācīties. Mocarta un baroka mūzika aktivizē gan kreiso, gan labo smadzeņu puslodi. Vienlaicīga kreisās un labās smadzeņu puses darbība maksimāli uzlabo mācīšanos un informācijas saglabāšanu. Mācāmā informācija aktivizē kreiso smadzeņu puslodi, savukārt mūzika aktivizē smadzeņu labo puslodi. Turklāt darbības, kas vienlaikus iesaista abas smadzeņu puses, piemēram, instrumenta spēle un dziedāšana, uzlabo smadzeņu spēju apstrādāt informāciju.

Uzlabo koncentrēšanās spējas un uzmanību

Relaksējoša mūzika uzlabo koncentrēšanās ilgumu un intensitāti visos vecuma un prasmju līmeņos.

Uzlabo ķermeņa kustības un koordināciju

Mūzika samazina muskuļu sasprindzinājumu un ķermeņa kustības, kā arī uzlabo koordināciju. Mūzikai ir arī svarīga loma fizisko funkciju attīstībā, uzturēšanā un atjaunošanā rehabilitācijā cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

8 veidi, kā aktivizēt mūzikas spēku

1. Spēlējiet mūziku savā dzīvē un dalieties tajā ar draugiem un ģimeni. Mūzika var uzlabot pašsajūtu un pat dzīves kvalitāti.

2. Dejojiet, dziediet vai kustieties mūzikas pavadībā, lai vingrinātu, mazinātu stresu, veidotu sociālo saikni un stimulētu smadzeņu darbību.

3. Klausieties pazīstamu mūziku, kas jūs nomierina un raisa pozitīvas atmiņas un saiknes.

4. Mēģiniet klausīties arī nepazīstamu mūziku. Nepazīstamas melodijas var stimulēt smadzenes.

5. Klausieties mūziku, lai motivētu vingrināt. Mūzika var nodrošināt garīgo stimulāciju un palīdzēt jums kustēties.

6. Veiciet dzirdes pārbaudi. Dzirdes zuduma koriģēšana ir svarīga smadzeņu veselības uzturēšanai, kognitīvo funkciju saglabāšanai un mūzikas baudīšanai.

7. Dziediet vai spēlējiet kādu instrumentu, lai radītu sev mūziku.

8. Piedalīties muzikālās aktivitātēs kopā ar citiem. Mēģiniet izveidot kopienas kori, grupu vai orķestri vai pievienojieties jau izveidotai grupai.

Mūzika ne tikai uzlabo garastāvokli, bet arī veicina kustības, kas ir vēl viena būtiska smadzeņu veselības sastāvdaļa. Jaunākie pētījumi atklāj, ka viens no labākajiem veidiem, kā ar gadiem aizsargāt smadzeņu veselību, ir izvēlēties veselīgāku dzīvesveidu, kas ietver biežas fiziskās aktivitātes. Un mūzika var būt patīkams veids, kā vingrināties. Mūzika var atvieglot fizisko aktivitāšu veikšanu un palīdzēt ātrāk atgūties pēc intensīvas fiziskās slodzes, skaidro ziņojuma autori.

Mūzikas terapeitiskās spējas

Eksperti izmanto mūzikas spēku, lai palīdzētu pieaugušajiem atgūties pēc slimībām un smadzeņu traumām un mazināt to izraisītos simptomus.

Viens no piemēriem ir rehabilitācija pēc insulta. Daudzi pieaugušie pēc insulta zaudē runas spējas. Tomēr bieži vien viņi joprojām spēj dziedāt, un mūzikas terapeiti var palīdzēt insultu pārdzīvojušajiem atgūt runas spējas, dziedot. Tāpat daudzi pieaugušie ar Parkinsona slimību ar grūtībām staigā, taču mūzika un deja var stiprināt kustības un uzlabot staigāšanu.

Mūzikas un dejas unikālais aspekts ir tas, ka tās ritmiskā struktūra nodrošina ārēju ritmu jeb pulsu, kas var palīdzēt smadzenēm atjaunot kustību, kas ir pasliktinājušās.

Vecāka gadagājuma cilvēkiem ar demenci aprūpētāji un terapeiti izmanto mūziku, lai atsauktu atmiņas. Piemēram, dziesma no bērnības var palīdzēt pacientam atcerēties cilvēkus un vietas no tā laika. Mūziku var izmantot arī, lai ārstētu demences izraisītu uzbudinājumu, kas var izpausties kā agresija, klaiņošana, nemiers un cita neadekvāta uzvedība.

Labākā ziņa ir tā, ka, lai apzinātos mūzikas labvēlīgo ietekmi uz smadzenēm, ir nepieciešams ļoti maz laika, naudas un pūļu. Ziņojumā cita starpā ieteikts vairāk dziedāt un dejot, klausīties jaunas un pazīstamas dziesmas un muzicēt kopā ar citiem.

Protams, instrumenta spēlēšana ir noderīga arī smadzenēm, jo tā prasa daudzu kognitīvo spēju, piemēram, uzmanības un atmiņas, izmantošanu. Taču ne visi to spēj, un es nevēlos, lai kāds justos slikti, ja 75 gadu vecumā nav iemācījies spēlēt vijoli. Drīzāk runa ir par to, lai mūzikai tiktu atvēlēta neliela vieta jūsu dzīvē vispārīgākā nozīmē. Pat vienkārši mūzikas klausīšanās ir ieguvums.

Ieskats nākotnē

Pēdējos gados ir veikti daudzi pētījumi par mūzikas ietekmi uz veselību un labsajūtu. Pagājušā gada septembrī Nacionālais veselības institūts paziņoja par $20 miljonu ieguldījumu, lai atbalstītu pētījumus par mūzikas labvēlīgo ietekmi uz dažādiem veselības traucējumiem. Tomēr eksperti apgalvo, ka ir nepieciešams vēl vairāk darba, lai pilnībā izprastu mūzikas potenciālo profilaktisko un terapeitisko ietekmi uz smadzeņu veselību.

Lai noteiktu, vai mūzika var mazināt kognitīvo spēju pasliktināšanās un demences risku un vai mūzika var ietekmēt domāšanas prasmes, vēl ir jāveic papildu pētījumi. Mēs arī vēlētos, lai tiktu veikti pētījumi par to, kā mūzika var sniegt tiešāku atvieglojumu cilvēkiem ar demenci un viņu aprūpētājiem.